KĀPĒC TAPA JAUNA BANKA
Parex banka ir veidota kā risinājuma banka, kuras svarīgākais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai Parex bankas darbība tiek koncentrēta uz efektīvu kredītu restrukturizāciju, tādējādi palielinot atgūstamo naudas apjomu no šiem aktīviem un pārņemto kredītu nodrošinājumiem, pārsvarā nekustamajiem īpašumiem. Plānojot mērķtiecīgu minēto aktīvu vērtības celšanu, Parex banka veic arī īpašumu profesionālu apsaimniekošanu un, stabilizējoties situācijai nekustamo īpašumu segmentos, realizēs to iespējami izdevīgu pārdošanu visu akcionāru interesēs.
Parex bankai ir saistošas banku regulējošās prasības gan attiecībā uz informācijas sniegšanu pārraugošajām iestādēm (Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka), gan attiecībā uz finanšu rādītāju ievērošanu (kapitāla pietiekamība un likviditāte).
Kontaktinformācija:
AS “Parex banka”
Republikas laukums 2A
LV-1522,
Rīga
Latvija
Telefons: +371 6 777 9100
Fakss: +371 6 701 0328
e-mail: parex@parex.lv
Lēmums par jaunās bankas izveidi balstīts uz šādiem apsvērumiem:
Atbilstība Eiropas Komisijas noteiktajiem restrukturizācijas principiem valsts atbalstu saņēmušajām finanšu institūcijām
Jaunajai bankai būs atbilstošs kapitāls un tā strādās ar pelņu
Aktīvu/pasīvu nodalīšana jaunajā bankā radīs labākus priekšnosacījumus bankas pārstāvniecības atjaunošanai (tostarp saistību izpildes ierobežojumu atcelšana, zīmola maiņa u.c.), veicinās augstāku novērtējumu un labākas iespējas to pārdot Mums būs stabila finanšu bāze, kas ļaus sekmīgāk piesaistīt investorus un iespējami ātrāk atmaksāt valsts ieguldītos līdzekļus.
Mēs veiksmīgi darbosimies bez papildu valsts finansējuma, būsim pelnoša banka ar labu likviditātes profilu
Mūsu pamatdarbība būs vērsta uz Baltijas tirgu
Mēs turpināsim apkalpot visus esošo klientu kontus, un noguldījumiem tiks saglabātas visas garantijas un līdz šim piešķirtās priekšrocības.
Mēs esam uzticams un stabils sadarbības partneris un padomdevējs finanšu jautājumos Pēc Parex bankas pārņemšanas valsts īpašumā ekonomiskās krīzes ietekmē bankas kredītportfeļa kvalitāte bija būtiski pasliktinājusies un tas būtiski apgrūtināja bankas darbu. Tādēļ bija nepieciešams pārkārtot bankas darbu, un, lai to veiksmīgi īstenotu, valdība piesaistīja starptautisko konsultantu „Nomura International plc”, kas izstrādāja restrukturizācijas koncepciju. Tā paredz no Parex bankas atsevišķā bankā nodalīt tās labos aktīvus, tādēļ bija nepieciešams izveidot jaunu banku.
Līdzīgā veidā rīkojas arī citas Eiropas bankas, no to pamatdarbības atsevišķi nodalot sliktos aktīvus. Šādi restrukturizēta Lielbritānijas banka Northern Rock, Zviedrijas bankas GotaBanken un Nordbanken un banka Fortis, kas strādā Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā. Savukārt valsts līmenī banku slikto aktīvu pārņemšanai īpaši fondi izveidoti Vācijā un Īrijā.
KAS ŠOBRĪD NOTIEK
Banka Citadele ir izveidota ar mērķi iedvesmot cilvēkus un uzņēmumus attīstībai, lai veicinātu reģiona izaugsmi. Banka vēlas nodrošināt izcilu apkalpošanas servisu un plašu pakalpojumu klāstu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, gan privātā kapitāla pārvaldīšanas klientiem, piesaistot izcilus un pieredzējušus klientu apkalpošanas darbiniekus. Banka Citadele būs vienīgais American Express® sadarbības partneris Latvijā un Lietuvā, kam ir tiesības emitēt American Express kredītkartes.
AS “Citadele banka ” galvenais birojs
Republikas laukums 2A
Rīga, LV-1010
Latvija
Tālr.: 6 701 0000
Fakss: 6 701 0001
E-pasts: info@citadele.lv
www.citadele.lv Trešdien, 28. jūlijā, notika Parex bankas valdes un padomes, kā arī bankas Citadele valdes un padomes sēdes, kurās tika noslēgts Uzņēmuma pārejas līgums, kas paredz aktīvu nodošanu no Parex bankas bankai Citadele.
Citadele pārņem visas Uzņēmuma pārejas līgumā norādītās Parex bankas saistības un tiesības, kas izriet no finanšu pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti ar klientiem. Citadele pārņem visus klientu kontus un to apkalpošanas tiesības un pienākumus. Līdz ar to visi līdzšinējie Parex bankas klienti kļūs par bankas Citadele klientiem. Parex bankas klienti joprojām būs tie kredītņēmēji, kuru saistības saskaņā ar Uzņēmuma pārejas līgumu netiek nodotas Citadelei.
Pārejas rezultātā klientu kontu numuri, maksājumu karšu PIN kodi, internetbankas paroles nemainīsies, un arī noslēgtie depozītu un citi līgumi saglabās savu juridisko spēku, tādēļ klientiem nebūs nepieciešamības tos pārslēgt. Saskaņā ar Finanšu ministrijas izplatīto informāciju, līdz ar Ministru kabineta (MK) otrdienas, 27. jūlija un ceturtdienas, 29. jūlija sēdēs pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas lietā, valdībā ir pieņemti visi nepieciešamie un izšķirošie lēmumi restrukturizācijas tālākai veiksmīgai norisei – Parex bankas sadalīšanai no 1.augusta.
MK sēdē 27. jūlijā pieņemts lēmums Valsts kasei vienoties ar banku Citadele par valsts atbalsta nodrošinājumiem tāpat, kā līdz šim bija nodrošināti valsts ieguldījumi Parex bankā.
Savukārt ceturtdien, 29. jūlijā valdība ir uzklausījusi un pieņēmusi zināšanai finanšu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu par gala vienošanos ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par tās iesaisti Parex bankā un bankā Citadele un uzdevusi Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai nodrošināt nepieciešamo līgumu izstrādi un parakstīšanu. Parex bankas akcionāri izveidojuši atlases komiteju, kuras uzdevums ir pēc profesionāliem un kvalifikācijas kritērijiem izvērtēt un bankas akcionāriem ieteikt restrukturizētās bankas valdes un padomes locekļu kandidatūras. Par padomes locekļu kandidātiem akcionāri plāno lemt 30.jūlijā, savukārt, valdes locekļus secīgi amatos apstiprinās abu banku padomes.
Šobrīd aktuāli izvirzīt risinājuma bankas vadību un ieteikt kandidātus bankas Citadele valdes un padomes sastāva paplašināšanai, kas notiks līdz ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kļūšanu par bankas Citadele akcionāru.
Atlases komitejā darbojas Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Privatizācijas aģentūras, Eiropas Rekonstrukcija un attīstības bankas pārstāvji un Ministru prezidenta biroja pārstāvji. Parex bankā sagatavošanās aktīvu sadalīšanai notiek pēc plāna un banka operacionālā ziņā ir gatava pārcelt aktīvus uz AS "Citadeles banku", biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.
Operacionālā sadalīšana ir jau izmēģināta arī tehniski. Banka ir saņēmusi lielāko daļu nepieciešamo ārējo iestāžu lēmumu un pārvarējusi lielāko daļu šķēršļu, tostarp saņēmusi pozitīvu Eiropas Komisijas neformālo apliecinājumu bankas restrukturizācijas plānam.
"Vēl nepieciešami daži lēmumi no atbildīgajiem, lai veiktu sadalīšanu, tostarp jāpieņem lēmums par vecās jeb risinājuma bankas padomes un valdes sastāvu, kā arī jāpieņem detalizēts tehniskais lēmums par bankas sadalīšanu," skaidroja Melngailis.
Paredzēts, ka Parex bankas aktīvu sadalīšana norisināsies naktī no 31.jūlija uz 1.augustu. Bankas neproblemātiskie aktīvi tiks pārnesti uz jaunizveidoto AS "Citadeles banku", bet esošajā bankā paliks problemātiskie aktīvi un šī bankas daļa darbosies kā risinājumu banka, kas nodarbosies ar parādu atgūšanu. Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija liecina, ka trešdien, 30. jūnijā Komercreģistrā reģistrēta AS „Citadele banka”, kas ir Parex bankas restrukturizācijas plāna ietvaros izveidotā jaunā kredītiestāde.
Tās dibinātājs ir Privatizācijas aģentūra un pamatkapitāls – 4 miljoni latu. Uzņēmuma adrese ir Rīga, Republikas laukums 2a. Bankas valdē iecelti Valters Ābele, Guntis Beļavskis, kā arī Juris Jākobsons. Savukārt bankas Citadele padomē strādās Andžs Ūbelis, Juris Vaskāns un Klāvs Vasks. Bankas Iekšējā audita dienestu vadīs Amanda Bikše. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 29.06.2010. pieņēma lēmumu izsniegt licenci AS "Citadele banka" kredītiestādes darbībai. AS "Citadele banka" ir Parex bankas restrukturizācijas plāna ietvaros jaunizveidota kredītiestāde un tās dibinātājs ir VAS "Privatizācijas aģentūra". Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi izvērtēt Privatizācijas aģentūras (PA) iesniegto dokumentu atbilstību Kredītiestāžu likumā noteiktajām prasībām. Dokumenti Parex bankas reorganizācijā jaunveidojamās bankas licences saņemšanai tika iesniegti 19.jūnijā. Sestdien, 19. jūnijā, Parex bankas valsts kapitāldaļu īpašnieks VAS Privatizācijas aģentūra iesniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā jaunas bankas dibināšanai nepieciešamo dokumentāciju. Šobrīd turpinās darbs pie jaunās bankas dokumentu sagatavošanas un saskaņošanas, lai tos atbilstoši LR likumdošanas prasībām iesniegtu FKTK jaunās bankas licences saņemšanai. Saskaņā ar izstrādāto biznesa plānu jaunās bankas stratēģija būs balstīta uz stabilu, pelnošu un ietekmīgu uzņēmējdarbības modeli trīs galvenajos biznesa segmentos: privātpersonu un korporatīvo klientu apkalpošana un privātā kapitāla pārvaldība. Rietumeiropas filiāles Vācijā un Zviedrijā un meitas uzņēmums Šveicē AP Anlage und PrivatBank turpinās savu darbību līdzšinējā režīmā. Jaunā banka attīstīs konkurētspējīgus produktus, galveno uzmanību pievēršot izvēlētu nišu produktiem, vienlaicīgi samazinot aktivitāti plašā „universālo” produktu līniju spektrā. Plānots, ka banka attīstīs elektronisko pakalpojumu klāstu, tādējādi radot iespēju arvien vairāk bankas pakalpojumu saņemt attālināti. Bankas restrukturizācijas vadītājs Daniels Frumkins intervijā aģentūrai BNS stāsta: “Pašreizējais progress bankas sadalīšanas procesā ir labs. Lēmums par bankas sadalīšanu paredz, ka tam jānotiek 1.jūlijā, un mēs turpinām strādāt, lai šo mērķi sasniegtu. Ja redzēsim, ka ir nepieciešams cits datums, dosimies uz valdību un lūgsim pagarināt doto laiku, taču termiņa pagarinājums nebūs īpaši liels – runa varētu būt par dažiem mēnešiem un tas būtu pietiekami. Redzot, kāds progress ir panākts pašlaik, un pieņemot, ka tiek apstiprināti visi nepieciešamie lēmumi, datums, par kuru varētu runāt, ir 1.augusts vai 1.septembris.” Operacionālās direkcijas vadītāja Tīna Ķuze: „Bankas restrukturizācija jau norit pilnā sparā un visos sektoros notiek aktīvs darbs, lai noteiktajā laikā mēs būtu gatavi šī procesa ieviešanai dzīvē. Jau pašlaik ir skaidrs, ka jaunā banka pārņems visas pašreizējās procedūras, IT sistēmas, noguldītājus, produktus un visu pārējo, kas nepieciešams bankas darbībai un biznesa attīstībai, bet pašreizējās Parex bankas IT sistēmas tiks veidotas no jauna. Vēlos uzsvērt, ka darbam pie bankas restrukturizācijas un šī procesa atbalstam būtu jābūt svarīgākajai prioritātei visiem bankas darbiniekiem, jo no mums visiem būs atkarīgas šī procesa sekmes un abu pēc restrukturizācijas izveidoto organizāciju spēja veiksmīgi funkcionēt.” Pamatojoties uz Ministru kabineta 23.martā pieņemto lēmumu par Parex bankas restrukturizācijas modeli, Parex banka ir sagatavojusi Eiropas Komisijas (EK) vadlīnijām atbilstošu restrukturizācijas plānu, kas starptautisko aizdevēju noteiktajā termiņā - 31.martā iesniegts EK, lai saskaņotu valsts atbalsta sniegšanu finanšu institūcijai. Sagaidāms, ka EK atzinums tiks sniegts līdz šā gada 30.jūnijam.
Bankas aktīvu un saistību nodalīšana tiks uzsākta tikai pēc bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas ar EK.
| |
Ziņas
 Viens no galvenajiem jaunizveidotās bankas Citadele biznesa virzieniem ir korporatīvo klientu apkalpošana. Portāls www.jaunabanka.lv uz sarunu aicināja Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāju Agnesi Paegli, lai noskaidrotu, kādas iespējas uzņēmējiem piedāvās jaunā banka.
Šobrīd, kad darbu ir sākusi banka Citadele, kāds ir Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas darbinieku noskaņojums?
Mūsu noskaņojums ir optimistisks. Nevaru nepiekrist reiz kādā pasākumā dzirdētajam, ka mēs kā darbinieki līdz šim strādājām it kā mums viena roka būtu aizsieta aiz muguras – Parex bankai noteikto ierobežojumu dēļ nevarējām sniegt pilnu pakalpojumu klāstu mūsu klientiem. Tagad banka Citadele darbojas bez jebkādiem ierobežojumiem un tas dod mums pacilātības sajūtu, jo varam būt patiešām pilnvērtīgi partneri saviem klientiem.
Kā jaunā banka plāno veidot sadarbību ar uzņēmumiem un uzņēmējiem? Vai tiks turpinātas jau Parex bankā aizsāktās tradīcijas?
Citadeles klients ir jebkurš uzņēmējs – gan mikrouzņēmums, kas iespējams tikai nesen ticis nodibināts, gan mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī lielas kompānijas, valsts un pašvaldību uzņēmumi. Katram no šiem uzņēmumiem mēs piedāvāsim atbilstošu servisu un nepieciešamos pakalpojumus, nodrošinot izcilu apkalpošanas kvalitāti. Esmu pārliecināta, ka klienti novērtēs bankas Citadele darbinieku profesionalitāti un to, ka mēs spējam domāt ne tikai kā baņķieri, bet ari kā uzņēmēji, kas var atbalstīt savu partneri – klientu viņa biznesa izaugsmē. Esam pamanījuši, ka mūsu klientiem ļoti svarīgi ir elektroniskie pakalpojumi, to pieejamība, ātrums un kvalitāte, tādēļ šo bankas pakalpojumu virzienu noteikti attīstīsim. Vēl uzņēmējiem svarīgi ir efektīvi plānot savu naudas plūsmu, kur Citadele, turpinot Parex bankā aizsākto, jau ir gatava piedāvāt lieliskus risinājumus – 3 D krājkontu un grupas konta pakalpojumu.
Kādas būs Citadeles galvenās priekšrocības uzņēmumu apkalpošanas segmentā?
Viennozīmīgi tas būs augstais klientu apkalpošanas serviss, profesionalitāte, kā arī fleksibilitāte un temps, kādā mēs strādājam. Tas izpaudīsies gan dažādu klientam svarīgu jautājumu risināšanā un bankas lēmumu pieņemšanā, gan ikdienas apkalpošanā.
Kādas jaunas iespējas un risinājumus banka Citadele varēs piedāvāt uzņēmējdarbības atbalstam un stimulēšanai?
Atbilstoši mūsu stratēģijai attiecībās ar klientu – būt klienta tuvākajam biznesa partnerim - mēs savos piedāvājumos būsim daudzpusīgi. Pirmkārt jau, protams, tie būs tradicionāli bankas pakalpojumi, piemēram, finansēšana, jo tuvāko mēnešu laikā atvērsies Eiropas Investīciju bankas finansējums 100 miljonu eiro apmērā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, tāpat ir iespējams saņemt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā pārapdrošinātas garantijas tiem uzņēmējiem, kas veic iepirkumus ārvalstīs. Taču bez minētajiem tipiskajiem pakalpojumiem uzņēmējiem, sadarbojoties ar banku Citadele, būs arī iespēja piedalīties mūsu organizētajās biznesa kluba diskusijās. Ik mēnesi plānojam organizēt šādas tikšanās dažādu nozaru pārstāvjiem, kur mēs kopā ar uzņēmējiem pārspriedīsim aktualitātes konkrētajā nozarē, aicināsim uz sarunu arī nozaru līderus, nozaru asociācijas, konkrētajā jautājumā kompetentas valsts iestādes un aģentūras. Bez tam, esam arī deviņos Latvijas reģionos izveidojuši uzņēmumu kompetences centrus, kuros arī reizi gadā notiks biznesa konferences ar mērķi pēc iespējas vairāk iedziļināties un izprast konkrētā reģiona uzņēmēju vajadzības.
Lūdzu, pastāstiet vairāk par uzņēmumu kompetences centriem - kā tie darbojas?
Kompetences centri faktiski ir pakalpojums, kas tiek nodrošināts aktīvākajos reģionu centros, piemērojoties katra reģiona uzņēmēju vajadzībām un sniedzot iespēju reģiona uzņēmējiem saņemt bankas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai uzņēmējdarbības vietai. Praktiski tas nozīmē, ka filiālē ir izveidots īpašs amats - uzņēmumu apkalpošanas menedžeris, kura vienīgais un svarīgākais pienākums ir nodrošināt biznesa partnerību uzņēmumiem. Uzņēmumu apkalpošanas menedžeris apkalpo attiecīgajā reģionā esošos bankas klientus - uzņēmējus, kā arī strādā pie jaunu klientu piesaistes, tādējādi atbalstot esošos un jaunos klientus ar padomiem un risinājumiem, kā uzsākt un paplašināt savu biznesu. Uzņēmējs, atnākot pie uzņēmumu apkalpošanas menedžera, var saņemt plašu, bezmaksas informāciju par bankas piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem, noslēgt jaunus līgumus par produktu izmantošanā, kā arī saņemt konsultāciju par aizdevuma saņemšanas nosacījumiem.
Kuros reģionos šis pakalpojums ir pieejams?
Šobrīd šādus uzņēmumu apkalpošanas menedžera amatus esam izveidojuši - Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Tukumā, Ogrē, Jēkabpilī, Valmierā, Rēzeknē un Daugavpilī.
Ar kādām grūtībām bankai varētu nākties saskarties uzņēmumu apkalpošanas jomā? Vai banka ir gatava šādas iespējamās problēmas risināt?
Manuprāt, vislielākās grūtības, kādas vien varēja piedzīvot – klientu uzticības zudums, mēs esam veiksmīgi pārdzīvojuši, tādēļ gribētos domāt, ka grūtākais jau ir aiz muguras.
Par uzticības krīzes pārvarēšanu liecina arī noguldījumu apjoma pieaugums bankā šā gada pirmajā pusgadā, kur visstraujāko kāpumu (52% pieaugumu) piedzīvojis tieši korporatīvo klientu segments.
Jā, mūsu galvenā vērtība ir klients. Banku bizness ir uzticības bizness. Klienta uzticība - tas ir pats nozīmīgākais, kas vien mums, baņķieriem, var būt. Uz uzticību balstīta ir arī mūsu sadarbība ar klientu. Klients var būt drošs, ka jebkurā sarunā- vai tā ir par klienta kontu apkalpošanu, brīvo līdzekļu izvietošanu vai finansēšanu, viņa menedžeris pirmkārt domās par klienta vajadzībām un risinājumiem, kas tieši šim konkrētajam klientam ir nepieciešami un pēc tam pielāgos tiem bankas iespējas. Tieši tā strādājot, izveidojas tādu partneru attiecības, kuri viens otram uzticēsies un strādās kopā gan krīzē, gan arī tad, kad krīze jau būs pārvarēta.
Vai var prognozēt, ka šāda pozitīva tendence turpināsies arī bankā Citadele?
Jā, noteikti. Optimismu viesa jau pirmā Citadeles darba diena, kad klienti aktīvi formēja mūsu piedāvātos bankas produktus, bet jaunās bankas klientu noslēgto depozītu līgumu kopējā summa šajā dienā pārsniedza 14 miljonus latu. Tas ir ļoti labs sākums.
Vai un kā krīze kopumā un bankas restrukturizācija ietekmējusi klientu skaitu?
Protams, krīze ietekmēja bankas klientu skaitu un tas samazinājās. Pirmkārt jau tādēļ, ka samazinājās uzticība gan konkrēti Parex bankai, gan visai banku sistēmai kopumā. Otrkārt - bankai bija noteikti ierobežojumi, kas traucēja uzņēmumu saimnieciskās darbības plūsmu, un treškārt – ļoti daudzi uzņēmumi pārtrauca darbību un likvidējās.
Tomēr optimismu vieš tas, ka jau no 2010. gada sākuma korporatīvajā segmentā sāka palielināties jaunu klientu skaits, kā arī sāka atgriezties klienti, kas bija pārveduši savus apgrozījumus uz citām bankām. Tāpēc esmu pārliecināta, ka jo īpaši tagad, kad ir veikta restrukturizācija un izveidota banka Citadele, šī tendence turpināsies.
Kad Citadele plāno sākt izsniegt kredītus uzņēmējiem?
Citadelei nav ierobežojumu kreditēšanā, tādēļ banka ir gatava kreditēt uzņēmējus – gan esošos, gan arī jaunus klientus, kas ir vai nu nesen dibināti, vai jau strādājoši uzņēmumi, tomēr par saviem mērķa klientiem uzskatām galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumus.
Vai ir sektori un uzņēmējdarbības veidi, kurus banka īpaši atbalstīs?
Jā, īpaši atbalstīsim mazos un vidējos uzņēmumus, kuri attīsta projektus Latvijā rūpniecības, pakalpojumu vai lauksaimniecības nozarē ar mērķi ražot konkurētspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību vietējam un ārējam tirgum, eksportēt saražoto produkciju vai aizstāt importa preces ar konkurētspējīgu produkciju vietējā tirgū, tai skaitā projektus ar ES fondu līdzfinansējumu. Iespējams skan mazliet ambiciozi, bet banka Citadele, finansējot tieši šo sektoru, cer veicināt kopējo ekonomisko aktivitāti valstī un uzņēmēju konkurētspēju produktu realizācijas tirgos.
Ja jums būtu jāizveido vispārīgs Latvijas uzņēmēja raksturojums - kāds tas būtu?
Jāsaka, ka pirms pasaules ekonomiskas krīzes Latvijas uzņēmējs bija ļoti optimistisks, bet krīzes ietekmē tas šobrīd ir kļuvis pesimistiskāks un piesardzīgāks. Lai pārvarētu grūtības, uzņēmējam nācās veikt dažādus optimizācijas pasākumus, par kuriem iepriekš nebija nācies pat iedomāties, vajadzēja meklēt jaunus tirgus un pārorientēties savā saimnieciskajā darbībā. Tagad, ar šo pieredzes bagāžu, uzņēmējs ir stiprāks nekā jebkad un vēl joprojām gatavs realizēt savas idejas, bet nu jau apdomīgāk un piesardzīgāk.
Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji Latvijā šodien? Kādas ir jūsu rekomendācijas?
Galvenās grūtības, ar ko Latvijā saskaras uzņēmēji, ir uzņēmējdarbības finansēšana ierobežotos apjomos un nodokļu paaugstināšana. Mans ieteikums uzņēmējiem būtu nebaidīties savas idejas pārvērst konkrētā rīcībā. Mēs būsim Jūsu tuvākais biznesa partneris! Šā gada 11. augustā bankas Citadele akcionāru ārkārtas sapulcē tika ievēlēta jauna bankas padome šādā sastāvā – Klāvs Vasks, Juris Vaskāns, Ģirts Freibergs, Lorencs Filips Adamss (Laurence Phillip Adams) un Džefrijs Dans (Geoffrey Dunn).
Papildu iepriekš nominētajiem Citadeles padomes locekļiem – Klāvam Vaskam un Jurim Vaskānam, bankas padomē tika ievēlēts līdzšinējais Parex bankas padomes loceklis Lorencs Filips Adamss, Ģirts Freibergs, kam ir 10 gadu pieredze vairākos uzņēmumos finanšu nozarē, un Džefrijs Dans, kurš iepriekš strādājis pie bankas Northern Rock sadalīšanas.
Pirms tam Ģ.Freibergs ieņēmis Creditinfo pārstāvja amatu Latvijā, kā arī bijis MCB Finance pārstāvis Latvijā. Ģ.Freibergs ir ieguvis MBA grādu William E.Simon Graduate School of Business Administration Ročestras universitātē ASV.
Savukārt Dž.Dans strādājis par finanšu direktoru Lielbritānijas bankā Northern Rock tās restrukturizācijas laikā, bijis biznesa rezultātu uzraudzības vadītājs uzņēmumā Co-operative Financial Services, finanšu direktors Bank of England un starptautiskajā finanšu uzņēmumā S.W.I.F.T., kā arī strādājis vairākos citos ar finanšu sistēmu saistītos uzņēmumos Lielbritānijā un Beļģijā. Šodien, 4. augustā, banka Citadele visās bankas filiālēs un klientu apkalpošanas centros uzsāk klientiem piedāvāt jaunu produktu – investīciju zeltu. Šis produkts domāts gan klientiem, kas vēlas daļu savu līdzekļu investēt vienā no senākajiem un stabilākajiem investīciju produktiem – zeltā, gan arī kā vērtīga dāvana tuviniekiem vai draugiem nozīmīgos svētkos, piemēram, saņemot augstskolas diplomu, kāzās vai jaunajiem vecākiem bērna piedzimšanas brīdī.
Bankā būs nopērkami dažādu nominālu zelta stieņi – 5, 10, 20, 50, 100 un 250 gramu svarā ar raudzes pakāpi 999,99, bet pēc iepriekšēja pasūtījuma klienti varēs iegādāties arī citu nominālu zelta stieņus.
Vienlaicīgi ar šo produktu klientiem tiks piedāvāta arī iespēja iegādāto investīciju zeltu droši uzglabāt bankas seifos. Katram klientam, kas iegādāsies investīciju zeltu, banka piedāvās 50% atlaidi seifa izmantošanai pirmajam mēnesim vai 12 mēnešiem.
Zelts ir stabils produkts, kas saglabā savu vērtību, neskatoties uz dažādiem satricinājumiem, piemēram, valūtas devalvācijas, finanšu krīzes vai citām izmaiņām. Turklāt, nestabilitātes apstākļos pieprasījums pēc zelta vienmēr pieaug, un arī pašlaik zelta vērtība turpina pieaugt.
Investīcijas zeltā ir ilgtermiņa investīcijas, taču klienti iegādātos zelta stieņus var pārdot jebkurā izdevīgā brīdī, kad zelta cena tiem liekas pieņemama. Turklāt, darījumi ar zeltu netiek aplikti ar nodokli, tādēļ par ienākumiem, kas iegūti no zelta pārdošanas, klientiem nebūs jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Banka klientiem pārdoto zeltu, kā arī citus zelta izstrādājumus no klientiem atpakaļ neiegādāsies.
Vairāk informācijas http://www.citadele.lv/lv/  Bankas Citadele vadītājs Juris Jākobsons ir darītājs, kurš izpilda solīto, augstu vērtē savstarpēju cieņu un godīgas attiecības starp banku un klientiem un daudz labāk jūtas savā darba vidē, tiekoties ar klientiem un sasniedzot nospraustos mērķus. Intervijā portālam www.jaunabanka.lv jaunās bankas vadītājs atklāj savus personīgos un bankas Citadele izaicinājumus.
Lūdzu, pastāstiet par savu līdzšinējo pieredzi banku sektorā.
Banku sfērā strādāju kopš 1994.gada, tātad – jau sešpadsmit gadus, un hierarhijā esmu pabijis visos līmeņos – sāku kā ierindas darbinieks, vēlāk kļūstot par zemāka un pēc tam arī augstāka līmeņa vadītāju, līdz visbeidzot par bankas vadītāju. Esmu strādājis vairākās starptautiskās bankās un mana biznesa pieredze šajā nozarē ir plaša – gan pozitīva, gan negatīva un ir no kā mācīties.
Vai tas, ka esat kļuvis par bankas Citadele vadītāju, ir likumsakarība, vai apstākļu sakritība?
Katrā notikumā ir gan viens, gan otrs. Arī šajā gadījumā ir līdzīgi – apstākļu sakritība ir tāda, ka brīdī, kad mani uzrunāja, es varēju uzņemties šo darbu, savukārt likumsakarība ir, kāpēc mani uzrunāja.
Vai vispār ticat nejaušībām un apstākļu sakritībām, vai tomēr pieturaties pie uzskata, ka dzīvē valda noteikta un likumsakarīga lietu kārtība?
Es neesmu tāds fatālists, lai teiktu, ka viss ir atkarīgs no tā, kā Dieva pirksts met monētu. Ļoti daudz kas dzīvē ir atkarīgs no mums pašiem. Protams, ir apstākļu sakritības, kas sagādā negaidītus pavērsienus, pasviežot cilvēku uz vienu vai otru pusi, uz augšu vai uz leju, bet tai pašā laikā es domāju, ka lielās līnijās mums pašiem ir iespējams šos procesus vadīt un virzīt.
Kādam ir jābūt bankas vadītājam un vai šodien, ņemot vērā valdošos ekonomiskos apstākļus, bankas vadītājam nepieciešamais lietpratības un prasmju kopums ar kaut ko atšķiras no tā, kas bija pirms krīzes?
Banku bizness ir ārkārtīgi konservatīvs un izmaiņas tajā nenotiek dažu gadu laikā, pat ne gadu desmitu laikā. Neapšaubāmi, reizē ar ļoti straujo tehnoloģisko attīstību banku bizness arī ir sācis mainīties raitāk, un tas mums visiem ir jāpatur prātā. Mēs nevaram strādāt tā kā strādāja bankas 70.-ajos un 80.-ajos gados, jo šobrīd ir pavisam cits temps un citas prasības. Daudz lielāks uzsvars ir jāliek uz elektroniskajiem pieejas kanāliem, radot klientiem iespējas piekļūt bankai daudz ātrāk un efektīvāk nekā tas bija pirms dažiem desmitiem gadu. Tai pašā laikā pēc pēdējās krīzes bankas ir kļuvušas daudz apdomīgākas un piesardzīgākas. Vēl šorīt BBC ziņoja par Ameriku un kā tā atgūstas no krīzes - progress ir, bet ļoti lēns, jo patērētāju pieprasījuma līmenis ir ārkārtīgi zems. No otras puses – arī finanšu iestādes un uzņēmumi sēž uz naudas kaudzēm un baidās investēt. Krīze visus ir diezgan skarbi ietekmējusi un nav tādas pārliecības, ka tūlīt viss būs labi un skaisti. Cilvēki ir kļuvuši ļoti piesardzīgi un visdrīzāk nākamos pāris gadus tāds būs arī Latvijas banku sektors.
Kādi ir jūsu personīgie izaicinājumi kā jaunās bankas vadītājam? Kas jūs motivē?
Es gribētu radīt organizāciju, kas strādā saliedēti, darbojas kā vienots veselums, un par kuru klients var teikt – šī banka man patiešām patīk, jo tā ir īsts biznesa partneris, tā saprot, ko dara, un saprot, ko man vajag, un man nav jāiet pie tās lūgties, bet tā nāk pie manis un piedāvā. Lūk, tas arī mani motivē, kad dzirdu no klientiem šāda veida atsauksmes. Vēl viens motivējošs faktors ir klientu uzticība - daudzi klienti ir man sekojuši no vienas bankas uz otru, jo viņi ir ar mani strādājuši un zina, ka es izpildu solīto un nesolu to, ko nevaru izpildīt. Tāda veida attiecības starp klientiem un bankas personālu, kā arī komandas ietvaros es vērtēju ļoti augstu – savstarpēja uzticība un cieņa.
Jums noteikti ir arī vīzija par to, kādu jūs vēlētos redzēt banku Citadele?
Ir jāņem vērā, ka Citadeles laiks nebūs garš. Mums ir doti četri gadi, varbūt pat mazāk, jo investora meklējumi sāksies tūlīt pēc bankas sadalīšanas. Taču arī šajos četros gados mēs varam daudz ko sasniegt, neraugoties uz to, ka uz mums attiecas specifiski Eiropas Komisijas (EK) ierobežojumi attiecībā uz to, kā un cik šī banka drīkst augt. Šie EK ierobežojumi ir vienkārši izskaidrojami – banka, kuras īpašnieki ir valsts un ERAB, līdz ar ko tās reitings klientu acīs ir salīdzinoši liels, var radīt neveselīgu konkurenci attiecībā pret bankām, kuras īpašnieki nav tik godājami. Saprotamu iemeslu dēļ EK nevar pieļaut, lai publiskais sektors sāktu apspiest vai izskaust privāto sektoru. Tomēr mēs varam parādīt un parādīsim, ka esam spējīgi augt līdz šai noteiktajai robežai, pildot izstrādāto biznesa plānu. Tāpat mums ir jādemonstrē tirgum un arī potenciālajiem investoriem, ka šī banka ir reāla vērtība. Darīsim visu, lai pietiekoši daudz investoru to redzētu un cīnītos par iespējām kļūt par šīs bankas īpašnieku. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valsts atgūs savus ieguldītos līdzekļus ne tikai nominālā izteiksmē, bet ar uzviju, un tā ir mūsu misija šajā brīdī.
Nosaukums “Citadele” asociatīvi ir spēcīgs vārds – drošs patvērums, neieņemama virsotne. Vai šis nosaukums atspoguļo jaunās bankas būtību?
Protams, nosaukums izraisa noteiktas asociācijas, bet šajā mirklī tas ir tikai vārds. Ja aiz tā nestāvēs mūsu darbi un ja mēs nepierādīsim, ka šim vārdam ir dziļāks saturs un dziļāka būtība, tad tas tā arī paliks tikai vārds. Tas kļūs par zīmolu un vērtību tikai tad, kad mēs ar saviem darbiem būsim to pierādījuši.
Tas nozīmē, ka tieši bankas darbiniekiem šobrīd ir jāliek stūrakmeņi un jāmūrē balsti, lai cietoksnis būtu spēcīgs?
Precīzi.
Un kas būs tie balsti?
Viens balsts ir mūsu biznesa virzieni. Pamatuzsvars bankas darbībā būs uz privātpersonu un MVU apkalpošanu, iespēju robežās nodrošināsim arī lielo uzņēmumu apkalpošanu. Privātpersonu un MVU segmentā mums jābūt proaktīviem un jāpiedāvā klientiem vairāk nekā viņi no mums sagaida. Un šo esmu jau daudzkārt atkārtojis – pārspējiet klienta cerības! Nevis knapi aizvelciet līdz tām, bet pārspējiet! Otrs balsts – tā ir mūsu komanda. Gan organizatoriski, gan mentāli mums ir jāizveido komanda, kas strādā vienam mērķim. Lai nebūtu iekšējas konkurences un intrigu vērpšanas, bet tieši otrādi – sadarbība un atvērtība. Lai mēs kopīgi vēlētos uzlabot to, kas nav pietiekami labs, lai parādītos jaunas un labas idejas, kas netiktu noniecinātas, bet uztvertas un īstenotas.
Ņemot vērā visu, kas kopš 2008.gada nogales ir noticis ne tikai ar Parex banku, bet sektorā kopumā, vai būs viegli (un kā ) pārliecināt klientus, ka šī patiešām ir droša un uzticama banka?
Šā gada laikā, kad banka nebūt nebija tā atraktīvākā un klientu acīs drošākā, mums tomēr ir izdevies ne tikai noturēt klientus, bet arī piesaistīt jaunus un palielināt depozītu apjomus. Tātad klientu uzticība ir. Šķiet, ka lūzuma punkts bija brīdis, kad valdība pieņēma lēmumu, ko tad īsti ar banku darīt. Beidzot tika atrasts ceļš, kā bankai jāattīstās, kļuva redzams biznesa modelis un sākās normāla virzība uz uzstādīto mērķu realizēšanu. Domāju, ka klienti šo ziņu novērtēja tīri emocionāli, sajūtot pozitīvo pārmaiņu sākumu un to, ka šai bankai var uzticēties. Taču jāatceras, ka šo uzticību var diezgan viegli sabojāt ar kādu nemākulīgu vai nepārdomātu rīcību. Šobrīd mums ir dots uzticības kredīts un tas jāizmanto. Tieši uz tā mums ir jābūvē savs bizness, lai mēs nepieviltu savus klientus.
Vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) klātbūtne bankas akcionāru struktūrā arī palīdz stiprināt klientu uzticību?
Noteikti, jo ERAB ir starptautiska organizācija, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs spēlētājs ne tikai finanšu jomā, bet arī politikā. ERAB klātbūtne ir banku stabilizējošs faktors, kuru nekādā gadījumā nedrīkst novērtēt par zemu. Bez ERAB situācija ar Parex banku izskatītos pilnīgi savādāka. Cilvēki taču saprot, ka šāda ļoti liela un pieredzējuša finansētāja klātbūtne nodrošina, ka banka strādā kvalitatīvi un caurskatāmi.
Vai ERAB klātbūtne arī sekmē investoru piesaisti?
ERAB parasti kļūst par akcionāru gadījumos, kad ir vajadzīgs stabilizējošais efekts. Šī nav pirmā reize, kad ERAB ir Latvijā - kopā ar Latvijas valdību šī organizācija bija Latvijas Investīciju bankas akcionārs. 90.-to gadu otrajā pusē ERAB situāciju bankā un valstī novērtēja kā stabilu un secināja, ka tās klātbūtne šeit vairs nav nepieciešama. Tāda ir ERAB misija – būt stabilizējošam faktoram konkrētā laikā un vietā. Šobrīd tā ir Parex banka un banka Citadele. Kad jaunais investors būs gatavs nākt iekšā, ERAB, visdrīzāk, izies no akcionāru struktūras, jo tās misija būs izpildīta.
Bez tā, ka Citadele ir vienīgā banka Latvijā un Baltijā, kas izveidota restrukturizējot grūtībās nonākušu banku, kādas vēl unikālas īpašības piemīt jaunajai bankai?
Parex banka bija viena no tām retajām bankām, kurai bija zināms līdzsvars starp vietējo tirgu un ārējiem tirgiem. Ir virkne banku, kuras koncentrējas tikai uz vietējo tirgu – tās ir rietumu banku grupu īpašumā esošās bankas, kuras šeit ir tikai šo grupu biznesa atzariņš. Tad ir vēl viena sektora daļa – bankas, kuras nāk no austrumu puses vai arī to īpašnieki ir no austrumu kaimiņvalstīm. To uzdevums ir nodrošināt apkalpošanu darījumiem, kas nāk no NVS un post sociālistiskajām valstīm. Parex bankai bija gan ļoti spēcīgs vietējais bizness, gan arī ļoti attīstīts starptautiskais bizness. Un tā ir vērtība, tieši tāpat kā darbinieki, kuri šajos tirgos ir strādājuši un tos saprot. Šīs tad arī ir tās unikālās īpašības, kas mūs atšķir no citām bankām un ko noteikti pārmantos un turpinās attīstīt arī banka Citadele.
Intervijas turpinājums zemāk!  Kā Latvijā ir mainījies banku bizness krīzes ietekmē?
Bankas ir kļuvušas piesardzīgas. Kreditēšana kā tāda vēl nav atsākusies un privātpersonu un MVU segmentā šajā jomā aktivitāšu praktiski nav. Bankas šobrīd ar to vien nodarbojas kā laiza savas brūces. Mēs savā ziņā esam ievērojami labākā situācijā, jo banka tika sadalīta, izdalot labo daļu. Un ja pat šajā labajā daļā, gluži kā katrā normāli strādājošā bankā, ir viens otrs klients, kas nemaksā laikā, tas nav nekas ārkārtējs un pieder pie lietas. Savukārt, slikto kredītu masas ir atstātas risinājumu jeb Parex bankā, un mēs no tā esam brīvi. Tāpēc mūsu starta pozīcijas ir pat ļoti labas, salīdzinot ar daudzām bankām, kas intensīvi bija strādājušas vietējā tirgū. Tagad galvenais ir panākt, lai mēs ar saviem produktiem un savu pieeju “paņemtu” klientu, kurš šobrīd vēl tikai domā. Bankai šis ir unikāls periods, jo klientu var piesaistīt, ja vien to dara prasmīgi, ja viņam iedod to, kas ir vajadzīgs, un vēl vairāk.
Kāda būs bankas Citadele loma?
Citadelei ir jāstrādā sabalansēti. Pēdējos gadus banku tirgus ir bijis smagi izkropļots, jo izteikti dominēja kreditēšana un visi ienākumi bankām bija procentu ienākumi. Situācijai ir jāmainās. Ir jābūt labam balansam starp komisijas un procentu ieņēmumiem. Komisijas ieņēmumi – tā ir klientu apkalpošana, un tieši šo pakalpojumu spārnu mēs ļoti spēcīgi attīstīsim, neliekot tik milzīgu uzsvaru uz kreditēšanu. Kredīts ir riska produkts, un kamēr ekonomika nav sasniegusi izteiktu stabilitāti, mēs būsim uzmanīgi, jo kredītu izsniegšanai ir jāsagatavojas – ir nepieciešamas organizatoriskas izmaiņas un arī izmaiņas pārdošanas un risku analīzes pusē.
Jau minējāt, ka starta pozīcijas bankai ir labas un nevar teikt, ka viss jāsāk no nulles, tomēr cik ātri Citadelei izdosies iekarot pozīcijas un nostiprināties tirgū?
No nulles būs jāsāk kreditēšana, jo to banka Citadele nekad nav darījusi. Kopš Parex bankas pārņemšanas mēs neesam kredītus izsnieguši – tikai darbojušies ap esošo kredītportfeli. Bet jums taisnība – Citadele nesāk no nulles. Pēc aktīvu apjomiem un kredītportfeļa Citadele būs apmēram piektā lielākā banka tirgū, bet pēc depozītu portfeļa mēs šobrīd varētu būt pat ceturtajā vietā. Tātad nebūt neesam mazs tirgus spēlētājs, bet gan nozīmīgs un liels banku tirgus dalībnieks jau šodien. Mūsu galvenais uzdevums ir panākt, lai mēs šīs pozīcijas nezaudētu, bet gan attīstītos Eiropas Komisijas noteiktajās maksimāli pieļaujamajās robežās.
Galvenās grūtības un izaicinājumi, ar kādiem varētu būt jāsaskaras jaunajai bankai?
Es domāju, ka būs diezgan daudz gadījumu, kad joprojām tiks vilktas paralēles ar veco Parex banku un šī ēna mums kādu laiku vēl vilksies līdzi, lai arī cik ļoti mēs to negribētu. Otrs ir tas, cik sekmīgi mums izdosies ieviest jauno biznesa kultūru organizācijā, jo tai ir dramatiski jāmainās. Lai gan pirms pārņemšanas Parex bankā neesmu strādājis, zinu pēc nostāstiem, ka darba kultūra bijusi radikāli atšķirīga no tās, kāda jau ir šobrīd, jo pēdējo 19 mēnešu laikā šajā jomā ir milzīgi sasniegumi. Vēlos šeit radīt dinamisku, draudzīgu vidi, kur katrs cilvēks ir personība, kur viņš tiek cienīts un uzklausīts un kur mēs strādājam kā viena komanda.
Kāds ir bankas Citadele attīstības plāns? Darbības virzieni un mērogs?
Bankas Citadele stratēģija ir balstīta uz stabilu un ienesīgu uzņēmējdarbības modeli trīs galvenajos biznesa virzienos: privātpersonu un korporatīvo klientu apkalpošanā, kā arī privātā kapitāla pārvaldībā. Pirmie divi darbības virzieni vērsti uz Baltijas valstu tirgu. Viens no mūsu galvenajiem uzsvariem būs MVU apkalpošana. Savukārt privātpersonu apkalpošanas segmentā mēs fokusēsimies uz atraktīviem un labiem produktiem, kurus, noslīpētus kā dimantus, piedāvāsim saviem klientiem, kuriem tie noteikti patiks. Ikdienas vajadzības fiziskai personai jau nav tik lielas un nav jēgas piedāvāt simtiem produktu, no kuriem cilvēks lietos tikai divus vai trīs. Tāpēc labāk ir radīt dažus, bet izcilus produktus, kurus nevar piedāvāt neviens cits. Plānots arī maksimāli attīstīt elektronisko pakalpojumu klāstu, paplašinot iespēju klientiem bankas pakalpojumus saņemt attālināti.
Privātā kapitāla pārvaldības segmenta galvenais mērķa tirgus būs Baltijas valstis un NVS. Tas ir līdz brīdim, kamēr privātā kapitāla apsaimniekošana ir bankas sastāvdaļa. Pēc EK prasībām privātā kapitāla apsaimniekošanas bizness ir organizatoriski jātur nodalīts un jāattīsta, lai potenciāli šo biznesa daļu varētu pārdot arī atsevišķi, jo ir pietiekami daudz investoru grupu, kurām interesanta šķiet tieši šī sfēra. Turklāt Parex bankā privātā kapitāla pārvaldīšanas virziens ir attīstīts ļoti labi un mēs nekādā gadījumā to nepametīsim un turpināsim izvērst.
Turpinot par investoriem - kas varētu piesaistīt investoru jaunajai bankai, kāpēc tā būtu pievilcīga?
Divas galvenās lietas, kam investori pievērš uzmanību, ir klientu bāze un darbinieki. Ja bankai ir gan viens, gan otrs, investors saprot, ka tā ir vērtība. Mums var būt perfekti darbinieki, bet ja nebūs neviena klienta, investoru mēs neinteresēsim. Savukārt, ja mums būs daudz neapmierinātu klientu un slikti darbinieki, mēs atkal nebūsim interesanti investoram. Tāpēc ir jāpanāk šo abu lietu līdzsvars.
Kāda būs bankas Citadele sociālās atbildības politika, vai tā iesaistīsies sabiedriskajā dzīvē un norisēs? Kuras būs sfēras, kas banku interesēs un kurās tā labprāt iesaistītos?
Banka var iesaistīties dažādās sociālajās programmās, bet Citadele nevarēs iesaistīties ilgtermiņa aktivitātēs lielos apmēros, jo šobrīd mums jākoncentrējas uz pamatbiznesu, lai valsts atgūtu savus ieguldītos līdzekļus un varētu iziet no bankas akcionāru sastāva, atrodot investoru. Taču mēs rūpēsimies, lai mūsu mārketingam paredzētie līdzekļi iespēju robežās tomēr kalpotu arī labdarībai. Piemēram, Citadele ir kļuvusi par šā gada akcijas Latvijas lepnums atbalstītāju. Un šis piemērs arī parāda mūsu principus – atbalstīt patiešām labus procesus, kas notiek sabiedrībā. Atbalstu noteikti nesniegsim uzņēmumiem, kas, piemēram, piesārņo dabu vai nodara kādu citu kaitējumu cilvēkiem.
Vai līdz ar jūsu stāšanos amatā tiek plānotas personāla izmaiņas?
Protams, mēs vērtēsim, reizē arī kārtojot un veidojot organizāciju. Kā jau iepriekš teicu, ir nepieciešamas diezgan lielas izmaiņas. Tāpēc organizatoriskā shēma noteikti mainīsies – tai jākļūst vienkāršai, saprotamai un , galvenais, efektīvai, lai netiktu tērēti lieki līdzekļi un nedublētos funkcijas. Kas attiecas uz personālijām – visus pašreizējos vadītājus mēs pazīstam un varam izvērtēt, un tas arī tiks darīts. Spējīgākie ies tālāk un turpinās karjeru. Ja izrādīsies, ka kāds nav spējis līdz šim pildīt savus pienākumus, meklēsim cilvēkus, kas spētu viņus aizvietot - vispirms organizācijas iekšienē, jo mēs esam liels uzņēmums ar milzu potenciālu tieši cilvēkresursu ziņā un savā organizācijā mēs noteikti varam atrast spējīgus un varošus darbiniekus, kuri ir pelnījuši, ka viņiem uztic lielāku atbildību.
Kādi ir jūsu principi, runājot par iekšējo komunikāciju uzņēmumā?
Viens no galvenajiem principiem, kuru es pilnībā atbalstu un kas ir arī ieviesta šajā uzņēmumā, ir tas, ka organizācijai iekšienē, respektīvi - darbiniekiem visi jaunumi ir jāuzzina pirmajiem, un tikai tad notiek ārējā komunikācija. Otrkārt, ir jāvalda atklātībai un atvērtībai un jābūt tolerancei pret kritiku. Es ļoti labprāt pats uzklausu kritiskas piezīmes un neapvainojos. Ja kritika tik tiešām ir pamatota un motivēta, tas ir ļoti veselīgi, jo savādāk organizācija kā tāda savas vājības neizskaudīs. Ir vajadzīga atmosfēra, kas ļauj diskutēt par jebkuru darba jautājumu visos līmeņos, nepieļaujot nekādus tabu. Cits jautājums ir konfidenciāla biznesa informācija, ko nedrīkst izpaust, bet ja mēs runājam par to, kā mēs šeit strādājam un veidojam savu komandu, tur nedrīkst būt aizliegtu tēmu.
Kāda būs jūsu pirmā darba diena?
Pirmā darba diena būs diezgan grūta. Tā sāksies pulksten 7:00 radio mājā ar interviju. Vispār pirmajā nedēļā sagaidāmas daudz dažādas reprezentācijas lietas, kas gan man pašam ne pārāk iet pie sirds. Man vairāk patīk darīt kaut ko reālu – būt pie klientiem, domāt par biznesu. Taču es arī ļoti labi apzinos, ka šajā pirmajā nedēļā bankas vadībai ir ārkārtīgi svarīgi izmantot mediju uzmanību, kas mums būs pievērsta, un nodot sabiedrībai vēstījumu - te mēs esam, mēs strādāsim, esam ambiciozi un varoši!
Piektdien, 30. jūlijā, banka Citadele, Privatizācijas aģentūra un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) parakstīja savstarpējo līgumu par ERAB iekļaušanos bankas Citadele akcionāru struktūrā, iegādājoties 25% un vienu balsstiesīgo akciju. Ministru kabinets 29. jūlijā apstiprināja līguma par bankas Citadele akciju pārdošanu noslēgšanu ar ERAB. Akcijas tiks pārdotas par to nominālvērtībai atbilstošu cenu.
Savukārt Parex banka un ERAB noslēdza Pārjaunojuma līgumu un grozījumus Subordinētā aizdevuma līgumā, kas nosaka, ka ERAB izsniegtais subordinētais aizdevums 22 miljonu eiro apmērā no Parex bankas tiks nodots bankai Citadele. Aizdevuma pirmā daļa jau ir tikusi izsniegta, savukārt otrais maksājums 3,6 miljonu eiro apmērā tiks veikts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas Parex bankas restrukturizācijas plānam.
ERAB iesaistīšanās bankas pamatkapitālā sniegs tai papildus stimulu un atbalstu attīstīt bankas biznesu, uzlabot pārvaldības procesus, kā arī veicinās bankas atgriešanos privātajā sektorā. Privātpersonu apkalpošana ir viens no bankas Citadele trim galvenajiem biznesa virzieniem. Intervijā portālam www.jaunabanka.lv Privātpersonu un MVU apkalpošanas direkcijas vadītājs Guntis Beļavskis uzsver - jaunā banka ir ikviena Latvijas iedzīvotāja īpašums - un aicina pārliecināties, ka šis uzņēmums darbojas klientu un Latvijas interesēs.
Privātpersonu apkalpošana ir viens no trim vaļiem, kas balstīs bankas Citadele darbību. Kādi būs jaunās bankas galvenie trumpji privātpersonu apkalpošanas segmentā?
Privātpersonu apkalpošanā svarīgi ir divi aspekti – produkti un pakalpojums, ko mēs sniedzam. Abos šajos aspektos banka Citadele noteikti var piedāvāt papildu pievienoto vērtību. Pirmkārt, tā ir pieredze. Piemēram, runājot par filiāļu tīklu, mūsu darbinieki pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikā ir izgājuši labu skolu un pieraduši strādāt sarežģītos apstākļos, kas ļauj viņiem katru kontaktu ar klientu novērtēt labāk nekā tas būtu kādā citā bankā vai uzņēmumā strādājot. Otrkārt, tie ir mūsu produkti. Šī jau ir vēsturiski iesakņojusies tradīcija, ka mēs klientiem piedāvājam produktus, kādu nav citiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc katrā svarīgākajā segmentā cenšamies izveidot kādu produktu, kas ir galvastiesu pārāks, lai cilvēkiem būtu interese uzsākt sadarbību ar banku. Mūsdienās ir naivi sapņot, ka klients nomainīs banku tikai tāpēc, ka ieraudzījis tās reklāmu. Viss sākas ar vienu konkrētu produktu, kuru banka var piedāvāt, apmierinot kādu konkrētu klienta vajadzību, pat ja šis cilvēks pamatā ir citas bankas klients. Ja, cilvēkam izvēloties šo produktu, mēs visu pārējo izdarīsim pareizi, tad ar laiku viņš pilnībā kļūs par mūsu klientu.
Ko jaunu – produktus, pakalpojumus, īpašus sadarbības modeļus – saviem klientiem privātpersonu segmentā piedāvās banka Citadele?
Ja viss notiks kā plānots, tad 2011.gada sākumā esam iecerējuši ieviest īpašu lojalitātes programmu, kas balstīta uz pasaulē atzītu programmatūru, kura ļaus vienā platformā apvienot visas mūsu jau šobrīd esošās un darbojošās lojalitātes programmas – American Express, Maxi kontu, algas kartes ar “cash-back” jeb naudas atmaksas par pirkumiem funkciju. Tā būs neliela revolūcija banku sfērā, ļoti aizraujoša un interesanta klientam. Pateicoties šai programmai, klients reāli varēs sajust, kā katra viņa darbība, katrs viņa kontakta punkts ar banku – darbojoties internetbankā, maksājot ar karti veikalā vai citur – rada pievienoto vērtību, sniedzot viņam kaut kādu papildu labumu.
Vai šodien bankai, lai piesaistītu klientus, vispār ir jāpārsteidz, jābūt inovatīvai ar saviem produktiem un pakalpojumiem, vai tomēr klienti labāk izvēlas konservatīvas, jau pārbaudītas lietas?
Tā ir katras konkrētas bankas izvēle, jo iespējami ir abi varianti. Tomēr es uzskatu, ka Latvijas bankas ir aizrāvušās ar inovācijām, to, iespējams, pat ir bijis par daudz. Jau tagad redzam, ka bankas cenšas atgriezties pie pamatiem, samazinot gan savu darbinieku skaitu, gan inovāciju apmērus. Banku industrija ir simtiem gadu veca un neko jaunu izgudrot nevar. Var vienīgi esošās lietas padarīt labākas. Piemēram, internetbanku var censties padarīt ērtāku, ātrāku, bet nevar to pieblīvēt ar simtiem dažādu funkciju, kuras beigās izmantos tikai neliela daļa klientu. Vispirms jānodrošina, lai lietošana būtu ērta, ātra un vienkārša, ko vēlas 95% klientu. Jā, ir jaunas lietas, kas ir nākušas un nāks klāt pateicoties zinātnes un tehnoloģiju progresam, piemēram, tā pati jau esošā internetbanka, vai mazliet tālāk nākotnē telefonbanka, kas būs pieejama ikvienam mobilajā telefonā, bet banka tomēr ir banka – viens no senākajiem arodiem – tur visam pamatos jābūt vienkāršam un saprotamam.
Varbūt klientu piesaistē jāmeklē vidusceļš - tas pats jau zināmais produkts pasniegts jaunā iepakojumā - inovatīva, sasitoša, spilgta, bankai neraksturīga reklāmas kampaņa?
Mēs šajā ziņā jau tā esam čempioni – Parex bankas reklāmas pēdējos piecus gadus noteikti ir bijušas visagresīvākās. Bet tomēr ir viena robeža, kuru, es uzskatu, nedrīkst pārkāpt, jo mēs nedarbojamies mazumtirdzniecības biznesā un mums nav jāpārdod sporta čības, kur mēs varētu atļauties vismežonīgākos un neiedomājamākos risinājumus, lai pievērstu sev uzmanību. Mūsu bizness ir nopietns – cilvēki uztic mums savu naudu. Savukārt, lai šo naudu uzticētu, cilvēkam ir jāsajūt, ka tā ir banka, nevis kaut kāds atrakciju parks. Tāpēc ir rāmji, kuros mūsu reklāmas cilvēkiem ir jānoturas, nepārkāpjot šo robežu. Diemžēl tāds nu ir tas liktenis. Arī ja ir jānosauc pasaules labākie reklāmas paraugi – izņemot atsevišķu karšu reklāmas, banku reklāma kā tāda nekad nebūs topos, jo tas nav tas, ko cilvēki sagaida.
Kuri ir pieprasītākie un perspektīvākie bankas produkti šodien?
Noteikti noguldījumi. Esam sapratuši, ka privātpersonu noguldījumu jomā mums vairāk jāstrādā ar krājkontiem un Maxi kontiem, ko šobrīd arī pastiprināti darām. Domāju, ka aktīvāka hipotekārā kreditēšana atsāksies pēc gada, pusotra, kaut gan atsevišķi darījumi notiek jau arī tagad. Sagaidāma arī cīņa starp “retail” jeb uz privātpersonu apkalpošanu orientētām bankām par karšu klientiem – gan parasto maksājumu karšu, gan kredītkaršu klientiem. Es ceru, ka mēs būsim gatavi šai cīņai pirmie.
Vai krīzes ietekmē ir mainījušies cilvēku paradumi attiecībā uz bankas produktiem un pakalpojumiem?
Jā. Pēc kārtējās banku krīzes Latvijā cilvēku lojalitāte bankām ir samazinājusies. Viņi ļoti rūpīgi un uzmanīgi pārdomā, vai ir vērts uzticēt bankām savus līdzekļus. Tomēr noguldījumu apjoms pēdējos pāris mēnešus pieaug visās bankās, kas rāda, ka uzticība sāk atgriezties. Taču kopumā industrija ir cietusi un ieguvumu šeit nav. Ir tikai vēl viena rēta patērētāju apziņā, kas veicinās to, ka pie nākamās nedrošās situācijas, cilvēki vēl ātrāk samazinās savas aktivitātes sadarbībā ar bankām.
Visi noteikti gaida ziņas par privātpersonu kreditēšanu. Kāda būs bankas Citadele politika šajā jomā?
Šeit viss ir ļoti vienkārši. Bankas uzdevums un galvenā interese ir kreditēt, jo tā ir vienīgā iespēja nopelnīt. Depozītu piesaiste peļņu nenodrošina. Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu vairāk ir lasītāju pusē. Jo vairāk Latvijas iedzīvotāji izvēlēsies noguldīt savus brīvos līdzekļus valsts bankā, kas ir lojāla un gatava izsniegt līdzekļus kreditēšanai, jo ātrāk tas notiks. Esošais plāns paredz, ka kreditēšanu atsāksim jau šogad, ar īpašu uzsvaru 2011.-2012.gadā. Latvijas finanšu sistēmā ir virs 2 miljardiem latu, kas atrodas privātpersonu kontos, noguldīti dažādās citās bankās. Ja daļa no šiem cilvēkiem apsvērs, ka kaut vai nelielu tiesu no saviem ietaupījumiem varētu uzticēt arī Citadelei, kas ir gatava stimulēt tautsaimniecību, tad kreditēšanas apjoms varētu augt ļoti strauji.
Banku biznesa pamatā ir uzticēšanās. Kādi ir jūsu personīgie novērojumi – kā esošie klienti reaģē uz jaunās bankas izveidi; vai banka Citadele baudīs klientu uzticēšanos?
Vienkāršāka situācija ir ar esošajiem bankas klientiem. Viņi ir palikuši uzticīgi bankai, jo zina, ka mūsu piedāvātais pakalpojums viņiem der vislabāk, šeit viņi saņem labu servisu un ir apmierināti ar mūsu attieksmi, un viņi ir pārliecinājušies par šo lietu pastāvību un nemainību mūsu bankā. Ja runājam par potenciālajiem klientiem – manuprāt, liela daļa cilvēku ir vīlušies banku solījumos daudzu gadu garumā, kad beigās ir izrādījies, ka bankai tomēr savas intereses ir svarīgākas. Pateicoties pieredzei krīzes izdzīvošanā, mēs zinām klientu uzticības vērtību un apzināmies, ka bankai nav nekā svarīgāka par klientu interesēm. Tāpēc mūsu esošie klienti noteikti paliks lojāli šai bankai un domāju, ka atgriezīsies arī daļa to klientu, kas iepriekš pārtrauca sadarbību ar banku. Attiecībā uz jauniem klientiem – tas būs sešu, astoņu mēnešu jautājums. Noteikti jāstrādā pie Citadeles tēla veidošanas, lai tas sekmētu klientu interesi, lai gan jāatzīst, ka mums ir izdevies piesaistīt klientus no citām bankām arī krīzes periodā. Tādēļ domāju, ka ar klientu uzticību bankai problēmu nebūs, jo bankai turklāt ir divi ļoti stabili akcionāri, kas ir svarīgs priekšnosacījums, lai klients pieņemtu pozitīvu lēmumu attiecībā uz sadarbību ar mums un savu līdzekļu uzticēšanu Citadelei.
Kāpēc cilvēkam, ja viņš vēl nav izvēlējies savu banku, būtu jāapsver iespēja izvēlēties un jāizvēlas banka Citadele?
Tāpēc, ka tā viņam pieder. Šajā uzņēmumā ir ieguldīta viņa nodokļu maksātāja nauda, viņa sastrādātie līdzekļi. Cilvēkam ir jāpārbauda, kā viņa uzņēmums strādā, un ja tas nestrādā, kā vajag, tad cilvēkam ir tiesības iebilst un norādīt uz nepilnībām. Lai to izdarītu, ir jāienāk kādā no bankas Citadele filiālēm un jānoformē kāds no mūsu piedāvātajiem produktiem.  2009.gadā noteiktās Parex bankas biznesa prioritātes – privātpersonu un korporatīvo klientu apkalpošana un privātā kapitāla pārvaldīšana - būs arī galvenie jaunās bankas Citadele darbības virzieni. Īsi pirms augustā plānotās bankas Citadele darbības uzsākšanas, uz portāla www.jaunabanka.lv jautājumiem par šīs bankas privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcijas plāniem un investīciju klimatu Latvijā atbild Parex bankas Privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcijas vadītājs Roberts Idelsons.
Kas pēc 1.augusta, kad darbu sāks jaunā banka Citadele, sagaida tos klientus, kuri izmanto bankas Privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcijas pakalpojumus?
Faktiski nekādas būtiskas pārmaiņas mūsu direkcijas darbībā nebūs. Klientus noteikti sagaida patīkamas vizuālas pārvērtības, jo nomainīsies bankas un grupas uzņēmumu logo. Ja runājam par mūsu direkcijas sniegtajiem pakalpojumiem, tie kopumā paliks tādi paši kā līdz šim. Arī direkcijas struktūrā izmaiņas nav plānotas, kas nozīmē, ka klienti, atnākot pie mums, sastaps sev jau zināmos direkcijas darbiniekus. Būtībā izmaiņas skars tikai vizuālo noformējumu, bet saturs saglabāsies nemainīgs.
Katrā ziņā domājam arī par produktu attīstību un jau rudenī plānojam piedāvāt dažus jaunus produktus, kuri, cerams, apmierinās mūsu klientus.
Kādas būs bankas Citadele Privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcijas stratēģiskās prioritātes?
Galvenā direkcijas prioritāte būs sniegt klientiem kvalitatīvu servisu un nodrošināt bankai stabilu komisijas ieņēmumu plūsmu. Arī turpmāk klienti pie mums varēs saņemt pilnu savu personīgo finanšu apkalpošanas servisu, pie tam klientiem nodrošinām tā saucamo “one stop shopping”, kas nozīmē, ka visās ar mūsu direkcijas produktiem un pakalpojumiem saistītajās lietās klientam palīdzēs viens klientu apkalpošanas speciālists. Mēs noteikti būsim uzticams padomdevējs jautājumos, kā labāk noguldīt vai investēt savu naudu. Tāpat privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcija nodrošina klientiem visdažādākos dzīves stila apkalpošanas pakalpojumus, populārākais no kuriem šobrīd ir Concierge jeb privātā sekretāra serviss – tā ietvaros klientiem palīdzam visdažādakajās dzīves situācijās, vai tā būtu ziedu nosūtīšana, galdiņa rezervēšana gardēžu restorānā, kāda īpaša pasākuma sarīkošana, vai jebkas cits.
Portālā iesūtītie jautājumi liecina, ka īpašu satraukumu klientos izraisa pensiju fondi un to turpmākā darbība, tāpat pensiju plānu investīcijas bankas subordinētajā kapitālā – klīst baumas par lielajiem zaudējumiem, kas radīšoties bankas sadalīšanas rezultātā, un tas daļu klientu dara nemierīgus...
Jau šobrīd notiek visu Parex Asset Management pārvaldīto pensiju plānu nosaukumu nomaiņa, pārejot uz jauno nosaukumu “Citadele”. Nekādas izmaiņas pensiju plānu stratēģijās, investīciju portfeļos un pārvaldīšanas komandu sastāvos pēc sadalīšanas nenotiks, un tam vajadzētu kliedēt jebkādas bažas par pensiju plānu turpmāko darbību. Vēlos uzsvērt, ka abi bankas meitas uzņēmumi, kas atbildīgi par pensiju plānu pārvaldīšanu - Parex Asset Management un Parex atklātais pensiju fonds - būs bankas Citadele meitas uzņēmumi, kas turpinās pārvaldīt klientu investīciju portfeļus, tai skaitā arī pensiju plānu ieguldījumus. Līdz ar to arī visi pensiju plānu klienti kļūs par jaunās bankas klientiem. Mūsu pensiju plānu ilgtermiņa rezultāti liecina, ka tie ir ienesīgākie starp lielākajiem pensiju plāniem, savukārt Parex Asset Management ir bijis un arī turpina būt vadošais ieguldījumu pārvaldītājs Baltijas valstīs.
Runājot par subordinēto kapitālu, bez Parex arī vairākiem citiem Latvijas pensiju plāniem ir ieguldījumi Parex bankas subordinētajā kapitālā, bet šis apjoms ir niecīgs un pat pie negatīvākā šo ieguldījumu pilnas pazaudēšanas scenārija uz pensiju plānu peļņas radītājiem praktiski neatsauksies. Pie tam šī iespējamā ietekme lielā mērā ir ieskaitīta plānu rezultātu aprēķinos jau šobrīd.
Līdz ar to bankas sadalīšana nekādi neiespaidos pensiju plānu rezultātus un satraukums par pensiju plānu ieguldījumiem ir absolūti nepamatots.
Parex Asset Management (PAM) turpmāk strādās ar jaunu vārdu – Citadele Asset Management. Kādas jaunas iespējas šis uzņēmums piedāvās saviem klientiem?
Protams, mēs domājam par jaunu produktu ieviešanu, bet arī lepojamies ar to, ka mūsu piedāvāto produktu līnija paliek stabila un kvalitatīva jau vairākus gadus. Mūsu pārvaldītie atvērtie fondi krīzi ir pārdzīvojuši samērā veiksmīgi un uzrāda labus rezultātus. Klienti, kas uzticējās šiem fondiem un ieguldīja ilgtermiņā, nevis spekulēja, gūst labus ienākumus. Kopumā runājot, serviss, ko mēs nodrošinām attiecībā uz brīvo līdzekļu investēšanu (šie līdzekļi tiek investēti ne tikai mūsu fondos, bet arī atsevišķos vērtspapīros un citu pārvaldītāju produktos visā pasaulē), ir serviss, kur grūti izdomāt kaut ko jaunu, kas nebūtu saistīts ar pārmērīgiem riskiem. Ņemot vērā, ka mums nekad nav paticis riskēt, mēs pieturamies pie savām jau laika gaitā pārbaudītām un atzītām klientu apkalpošanas un investīciju stratēģijām.
Kas notiks ar Privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcijas meitas uzņēmumiem un pārstāvniecībām NVS valstīs – vai tiks mainīts nosaukums un vai tie turpinās darboties?
Viena no mūsu stratēģijas pamatnostādnēm ir darbība NVS valstīs, kur noteikti turpināsim strādāt un klātbūtne tiks saglabāta pilnā apjomā. Šī reģiona klienti mums ir ārkārtīgi svarīgi, jo veido lielāko daļu mūsu ienākumu.
Ja runājam par nosaukuma maiņu, NVS tirgū tas tiks darīts, bet, atšķirībā no Latvijas, NVS valstīs mums saglabāsies saikne ar veco nosaukumu, jo jāsaprot, ka Parex vārdam šajā tirgū ir ļoti liela atpazīstamība. Līdz ar to komunikācijā ar klientiem uzsvērsim, ka Citadele ir labākais no Parex, kas turpina darboties. Klientiem ir jāsaņem skaidrs vēstījums, ka Citadele pārņem un turpina tās labākās tradīcijas, kas Parex bankai ir bijušas NVS valstīs.
Kā klienti NVS valstīs uztver jaunās bankas izveidi?
Patiesībā ļoti pozitīvi. Pat šorīt no rīta man zvanīja viens klients, kurš tikko bija uzzinājis par nosaukuma maiņu, un apsveica, atzinīgi novērtējot gan jauno vārdu, gan to, ka tas ir labskanīgs un saprotams visās valodās. Tāpēc jāatzīst, ka reakcija no klientiem ir labvēlīga. Turklāt mūsu lojālie klienti, zināms, arī pārdzīvoja, ka banka tik ilgi atrodas tādā nenoteiktā, ne īpaši saprotamā stāvoklī, un viņiem, tāpat kā mums, ir prieks, ka beidzot tas posms ir garām, un uz savu nākotni kopā ar jauno banku šie klienti raugās optimistiski.
Vai cilvēki šobrīd iegulda un kuri ir pieprasītākie investīciju produkti?
Jā, cilvēki iegulda, to viņi darījuši vienmēr. Pieprasītākie investīciju produkti joprojām paliek depozīti un obligācijas. Cilvēks vēlas būt pārliecināts, ka investīcijas pamatsumma tiks saglabāta, un depozīts un obligācija ir divi instrumenti, kas to nodrošina. Vai cilvēki sāk vairāk riskēt ar savu naudu? Es teiktu, ka jā, bet Latvijā tomēr tas nenotiek tik lielā apjomā kā citur pasaulē, jo Latvija tikai sāk ieziet no ekonomiskās krīzes un cilvēkiem nav drošības par to, cik daudz un vai vispār viņi pelnīs savā pamatbiznesā. Līdz ar to aktuālākais jautājums ir nevis pelnīt ar saviem uzkrājumiem, bet gan saglabāt šos uzkrājumus un vismaz kompensēt inflācijas līmeni. Šobrīd cilvēki Latvijā vēl nav gatavi daudz riskēt.
Kādā intervijā teicāt, ka “no krīzes mūs izvilks tas, ka cilvēki atsāks investēt uzņēmumos.” Vai tas notiek?
Vēl nē.
Vai ir vērojamas vismaz pozitīvas tendences?
Pozitīvi ir tas, ka sāk mainīties attieksme. Cilvēki saprot, ka nupat ir pienācis laiks, kad, krīzei beidzoties, ir jāsāk kaut kas domāt un darīt, nevar vienkārši gaidīt, kad būs vēl sliktāk. Taču šobrīd vēl ir pāragri runāt par to, ka uzņēmēji aktivizējas un dibina jaunus uzņēmumus vai investē esošajos, jo pagaidām nav stingras pārliecības par ekonomikas augšupeju. Parasti šādi attieksmes maiņas procesi aizņem pāris mēnešus. Es prognozēju, ka tas viennozīmīgi notiks jau šogad – cilvēki vairāk investēs un Latvijas ekonomikai līdz ar to būtu beidzot jāsāk straujāk augt, jo šobrīd pieauguma tempa praktiski nav.
Kā jūs kopumā vērtējat šā brīža investīciju klimatu Latvijā? Kādas ir investīciju attīstības perspektīvas? Vai mēs varam sagaidīt investoru ticību un interesi par šo valsti?
Kopumā investīciju klimats ir pievilcīgs. Piemēram, uz Grieķijas fona mēs izskatāmies pat ļoti labi, jo esam izgājuši cauri sāpīgam izdevumu samazināšanas procesam, kura rezultātā ekonomika paliek arvien konkurētspējīgāka. Jāatceras, ka tepat kaimiņos mums ir Igaunija, kas no 1.janvāra jau ievieš eiro, un tas šim reģionam piedod papildu pievilcību. Līdz ar to ārvalstu investoru viedoklis ir kardināli atšķirīgs no tā, kāds tas bija vēl tikai pirms gada. Jāatceras arī par svarīgu mūsu priekšrocību, ko nodrošina Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums - tas ļauj mums cerēt uz investīcijām un dažādām biznesa plūsmām no Austrumiem.
No otras puses, ir arī problēmas. Pirmkārt, tie ir jautājumi par publiskajām finansēm: vai spēsim bez nodokļu palielināšanas konsolidēt budžetu apjomā, ko no mums sagaida starptautiskie investori. Drošības sajūtu investoros, protams, nepalielina arī oktobrī gaidāmās vēlēšanas. Tāpēc šogad diez vai piedzīvosim strauju ārvalstu investīciju pieaugumu. Bet ja viss turpinās attīstīties bez ekscesiem, tad nākamais gads Latvijai zīmējas diezgan labs. 23. un 24. jūlijā Ventspilī notiek mēģinājums sasniegt Ginesa rekordu, veidojot pasaulē garāko ziedu paklāju, kurā piedalīties plāno arī Parex bankas Ventspils filiāles kolektīvs.
Lai sasniegtu rekordu, plānots izveidot 1500 metrus garu ziedu paklāju, un tam jau ir pieteikušās 45 komandas ar 726 dalībniekiem. Trīsdesmit no tām veidos 30m garus paklāja posmus, bet piecpadsmit – 40m garus posmus.
Ventspils filiāles uzņēmumu apkalpošanas menedžeris Edgars Lapiņš: „Piedalīties šajā Ginesa rekorda uzstādīšanas mēģinājumā izlēmām vairāku nozīmīgu iemeslu dēļ: pirmkārt, šāds Ginesa rekorda mēģinājums Latvijā notiks pirmo reizi, otrkārt, tā ir iespēja topošās bankas Citadeles Ventspils filiāles komandai piedalīties vēsturiskā notikumā, un, visbeidzot, šis pasākums dos mums iespēju parādīt, ka filiāles darbiniekiem ir svarīgi, kas notiek Ventspilī, un, ka mēs esam kopā ar saviem pilsētas iedzīvotājiem.”
Ziedu paklāja veidošanā piedalīsies gan dažādu Ventspils pašvaldības uzņēmumu un iestāžu komandas, citu organizāciju kolektīvi, kā arī nevalstiskās organizācijas, ģimeņu un draugu komandas. Ginesa rekorda uzstādīšanas oficiālais sākums plānots sestdien, 24.jūlijā, no plkst. 10:00, Ventspilī, Ostas ielas promenādē. Sākums Loču ielā pie teātra nama "Jūras vārti". Uzstādīt Ginesa rekordu iecerēts par godu Ventspils pilsētas 720. jubilejai.
Rekorda sasniegšanas mēģinājumu uzraudzīs neatkarīgie eksperti, tostarp arī komponists Raimonds Pauls, Valsts kontroliere Inguna Sudraba, selekcionārs un dārznieks, bijušais žurnāla „Dārzs un Drava” redaktors Aldonis Vēriņš un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska.
Ekspertu grupā sportistus pārstāvēs maratoniste, Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, kamaniņbraucējs un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs Andris Šics un viņa treneris Jānis Šics. Savu vērtējumu sniegs arī ventspilnieks un olimpiskās zelta medaļas ieguvējs šķēpmešanā Dainis Kūla, un piedalīsies arī vairāki citi novērotāji. Šā gada pirmajā pusgadā turpinājis palielināties noguldījumu apjoms Parex bankā, un apkopotie dati liecina, ka, salīdzinot ar 2009. gada decembri, tas audzis par 13%.
Visstraujākais pieaugums ir korporatīvo klientu segmentā – kur vērojams 52% pieaugums. Īpaši strauji korporatīvo klientu noguldījumu apjoms auga šī gada februāra mēnesī. Savukārt privātpersonu un MVU segmentā un privātā kapitāla pārvaldības segmentā pirmā pusgada laikā noguldījumu apjoms audzis par atbilstoši 14% un 5%.
2009. gadā bankas bizness tika sakārtots trīs galvenajos virzienos – privātpersonu apkalpošana, korporatīvo klientu apkalpošana un privātā kapitāla pārvalde, katram no biznesa virzieniem nosakot individuālas darbības prioritātes.
Atgādinām, ka saskaņā ar Ministru kabinetā pieņemto Parex bankas restrukturizācijas modeli visi bankas noguldītāji automātiski tiks pārcelti uz jauno banku, un tas nekādā veidā neietekmēs klientu un bankas sadarbību, tai skaitā klientiem nevajadzēs pārslēgt līdz šim ar banku noslēgtos līgumus.
|
|
AKTUALITĀTES
Pagājušajās brīvdienās, 14. un 15. augustā, uz bankas Citadele ēkas Republikas laukumā 2a Daugavas pusē uzstādīta jumta izkārtne ar bankas nosaukumu. Izkārtnes garums ir 12 metri, bet augstums – 5,5 metri. Tai ir uzstādīta arī atsevišķa zibens aizsardzības sistēma, un, lai izkārtni droši nostiprinātu, uz jumta veikti betonēšanas darbi, izmantojot 20 tonnas betona. Izkārtne būs aprīkota ar gaismas diodēm un sensoriem, un diennakts tumšajā laikā tā būs izgaismota. Satumstot, sensori automātiski reaģēs un ieslēgs izkārtnes apgaismojumu.
Lai ekonomētu finanšu resursus, bankas Citadele zīmola ieviešanu visās bankas filiālēs un klientu apkalpošanas centros plānots veikt pakāpeniski līdz šā gada beigām. Privāta kapitāla pārvaldīšanas direkcijas vadītājs Roberts Idelsons: „Klienti no NVS valstīm ziņas par jauno banku Citadele uztver pozitīvi, un pēc 1. augusta esam saņēmuši daudzu klientu apsveikumus ar jaunās bankas darba uzsākšanu. Privāta kapitāla pārvaldīšanas sektora plānos ir mērķtiecīgi turpināt un attīstīt sadarbību ar NVS valstu reģiona klientiem, katru nedēļu mēs atveram vairākus desmitus jaunu kontu, un esam pārliecināti, ka ar laiku jaunu klientu plūsma vēl palielināsies.” 3. augustā Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā reģistrēta bankas Citadele meitas sabiedrību „Parex Asset Management” IPAS, AAS „Parex Dzīvība” un AS „Parex atklātais pensiju fonds” nosaukumu maiņa.
“Parex Asset Management” turpinās savu darbību ar nosaukumu „Citadele Asset Management” IPAS,
AAS „Parex Dzīvība” jaunais nosaukums ir AAS "Citadele Life",
bet AS „Parex atklātais pensiju fonds” turpmāk darbosies ar nosaukumu AS "Citadele atklātais pensiju fonds".
Klientus, kuri izmanto šo uzņēmumu pakalpojumus, kā arī 2. un 3. līmeņa pensiju plānu dalībniekus, kuru līdzekļus pārvalda bankas Citadele meitas kompānijas, nosaukumu maiņa nekādā veidā neietekmē un visi klienti arī turpmāk saņems kvalitatīvus un profesionālus pakalpojumus.
Papildu informācija http://www.citadele.lv/lv/ 2. augustā bankas Citadele klienti noslēguši 155 depozītu līgumus par noguldījumiem vairāk nekā 14 miljonu latu apmērā.
Pirmajā darba dienā banka Citadele ieguvusi 44 jaunus klientus, tostarp arī Vankūveras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēju Martinu Dukuru, kurš filiālē Citadele atvēra jaunu divvalūtu Maxi kontu un noformēja Maxi algas karti, un tā kā Martins bija viens no jaunās bankas pirmajiem 100 klientiem, banka jaunajā Maxi kontā ieskaitīja 10 latus, kā arī dāvāja šampanieti un divas kinokartes uz kinoteātri Forum Cinemas, kurš jau drīzumā tiks pārdēvēts par „Kino Citadele”.
Kopumā jaunās bankas pirmajā darba dienā tika atvērts 131 jauns Maxi konts, un daudzi klienti apmeklēja bankas mājas lapu un internetbanku, lai uzzinātu vairāk par notikušajām izmaiņām. Ceturtdien, 29. jūlijā, Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas bankas Citadele pamatkapitālā – tas palielināts par 99 miljoniem latu, sasniedzot 103 miljonus latu.
Kā ziņots iepriekš, saskaņā ar Parex bankas restrukturizācijas plānu tika izveidota jauna banka – banka Citadele, kas 29. jūnijā saņēma FKTK licenci kredītiestādes darbībai un 30. jūnijā tika reģistrēta Komercreģistrā. Tās sākotnējais pamatkapitāls bija 4 miljoni latu, ko bankas dibinātājam – Privatizācijas aģentūrai, kā aizdevumu izsniedza Finanšu ministrija un Valsts kase.
29. jūnijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu atļaut Privatizācijas aģentūrai pārdot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai 25% un 1 akciju no bankas Citadele kapitāla. Tuvojoties 1. augustā paredzētajai Parex bankas sadalīšanai, kad pilnvērtīgu darbu uzsāks jaunā banka Citadele, tikuši restrukturizēti klientu noguldījumu Parex bankā, kuriem bija saistoši FKTK noteiktie saistību izpildes ierobežojumi 205 miljonu eiro apmērā. Noguldījumu restrukturizācijas pabeigšana ļaus bankai Citadele uzsākt darbību bez jebkādiem ierobežojumiem.
205 miljoni eiro klientu noguldījumu, uz kuriem Parex bankā attiecās FKTK noteiktie ierobežojumi, ar noguldītāju piekrišanu ir restrukturizēti eiroobligācijās ar dzēšanas termiņu 2012. gada 15. februāris vai termiņdepozītos ar atmaksas termiņu 2 gadi. Eiroobligācijas ir kļuvušas par instrumentu, pēc kura ir izveidojies noteikts pieprasījums otrreizējā tirgū. 27. jūlijā banka Citadele no Igaunijas un Zviedrijas finanšu un kapitāla tirgu regulējošajām iestādēm saņēmusi kredītiestādes darbības licences, tādēļ arī šajās valstīs pēc 1. augusta banka Citadele uzsāks pilnvērtīgu darbu.
Līdz ar to jau tuvākajās dienās tiks iesniegti visi nepieciešamie dokumenti bankas Citadele reģistrācijai Igaunijas un Zviedrijas komercreģistros.
Restrukturizācijas projekta vadītājs Daniels Frumkins: „Lai pabeigtu bankas sadalīšanu vēl ir ļoti daudz darāmā, taču, manuprāt, šis ir ļoti nozīmīgs sasniegums, par kura iespējamību pirms 48 stundām vēl šaubījāmies, bet pirms divām nedēļām tas likās neiespējami. Tādēļ domāju, ka varam būt apmierināti ar ieguldītā darba augļiem.”
Saskaņā ar bankas restrukturizācijas plānu, pēc 1. augustā plānotās bankas sadalīšanas Citadeles grupā darbu turpinās visas bankas meitas bankas un ārvalstu filiāles, izņemot Vācijas filiāli, kura tai pievienosies nedaudz vēlāk, kad tiks atrisināti ar to saistītie juridiskie jautājumi. Arī meitas kompānijas ārvalstīs tiks sadalītas atbilstoši restrukturizācijas plānam.
Banka Citadele jau ir izteikusi lūgumu Lietuvas Konkurences padomei sniegt atļauju iegādāties 100% Lietuvas Parex bankas akciju. Šis darījums jāsaskaņo arī ar Lietuvas centrālo banku. Bankas Citadele lūgusi arī atļauju savā īpašumā pārņemt 100% akciju kompānijā Parex Asset Management, kas ir vienīgais Lietuvas uzņēmuma Parex investiciju valdymas akcionārs. AS “Citadele banka”
Reģistrācijas Nr.40103303559
SWIFT kods: PARXLV22
Republikas laukums 2a
Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis +371 67010000
Fakss +371 67010001
E-pasts: info@citadele.lv
www.citadele.lv Korporatīvo klientu apkalpošanas direkcijas vadītāja Agnese Paegle: ”Esam gandarīti par to, ka izdodas atgūt gan mazo un vidējo, gan korporatīvo klientu uzticību, kā arī piesaistīt jaunus klientus. No šī gada maija uzņēmumiem piedāvājam īpašu apkalpošanas servisu, deviņās bankas filiālēs izveidojot uzņēmumu kompetences centrus, lai reģiona uzņēmējiem sniegtu pakalpojumus pēc iespējas tuvāk uzņēmējdarbības vietai un tos piemērojot katra reģiona uzņēmēju vajadzībām. Uzņēmēju izrādītā uzticība apliecina, ka mūsu piedāvātais serviss tiek novērtēts.” Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis:„Visi bankas klienti var būt droši, ka viņu konti un noguldījumi ir drošībā, jo uzsākot bankas restrukturizācijas procesu, tika rūpīgi izanalizēti iespējamie riski un ieguvumi. Banka neredz pamatu prasībām un spekulācijām par to iespējamo ietekmi uz bankas darbību, uz kurām norādījuši bankas mazākuma akcionāri. Bankas darbs tika stabilizēts ar valsts atbalstu, tāpēc jebkura atlīdzība pēc bankas restrukturizācijas mazākumakcionāriem ir izskatāma tikai pēc tam, kad valsts saņems savus noguldījumus un procentu maksājumus par tiem. Šis princips atbilst Eiropas Komisijas vadlīnijām.” Saskaņā ar Parex bankas padomes priekšsēdētāja Jura Jākobsona teikto biznesa portālam “Nozare.lv”, Eiropas Komisija (EK) "de facto" sniegusi savu atbalstu izvēlētajam un valdībā apstiprinātajam bankas sadalīšanas scenārijam, kas dod pārliecību, ka bankas sadalīšanu, nodalot labos aktīvus jaunajā bankā, varēs veikt iepriekš plānotajā termiņā - 1.augustā.
Patlaban EK turpina darbu pie detalizēta gala slēdziena izstrādāšanas un apstiprināšanas un paredzams, ka "de iure" dokumenta sagatavošana turpināsies vēl vismaz pāris mēnešus. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegto informāciju, 29. jūnijā FKTK padomes ārkārtas sēdē, pamatojoties uz Privatizācijas aģentūras iesniegumu, sēdē pieņemts lēmums izsniegt licenci jaunas bankas dibināšanai. Tās nosaukums būs AS „Citadele banka”, un 30. jūnijā Privatizācijas aģentūra iesniegs Uzņēmumu reģistrā nepieciešamos dokumentus jaunās bankas reģistrācijai Komercreģistrā.
Bankas darbinieki, klienti, sadarbības partneri, mediji, kā arī pārējā sabiedrība ar jauno zīmolu, jaunās bankas logotipu un citu atribūtiku tiks iepazīstināti ceturtdien, 1. jūlijā. Bankas Korporatīvās attīstības direkcijas vadītāja Tīna Ķuze:
„Esam izstrādājuši jaunās bankas biznesa plānu, kas paredz arī turpmāk koncentrēties uz trim galvenajiem biznesa virzieniem – privātpersonu apkalpošanu, korporatīvo klientu apkalpošanu un privāta kapitāla pārvaldīšanu. Šo biznesa plānu jau ir apstiprinājusi Latvijas Bankas prezidenta vadītā darba grupa un tas iesniegts FKTK, līdz ar to banka ir savlaicīgi izpildījusi tai uzliktos uzdevumus. Paralēli tam turpinām gatavoties operacionālajai bankas sadalīšanai, un sestdien, 19. jūnijā, notika pirmais bankas IT sistēmu sadalīšanas ģenerālmēģinājums, kad praksē testa sistēmās pārbaudījām bankas sadalīšanu, lai konstatētu nepieciešamos pilnveidojumus līdz sadalīšanas juridiskajam datumam.” Otrdien Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja aizdevuma piešķiršanu četru miljonu latu apmērā Privatizācijas aģentūrai ieguldīšanai Parex bankas restrukturizācijā. Minētais finansējums tiks ieguldīts jaunveidojamās bankas pamatkapitālā un paredzēts, lai līdz 30.jūnijam varētu veikt ar bankas reģistrāciju saistītās darbības.
Aizdevums netiks piešķirts no jauniem finanšu resursiem, bet gan kapitalizējot Parex bankas esošos depozītus. Nauda tiks piešķirta uz septiņiem gadiem, un aizdevums tiks nodrošināts, ieķīlājot jaunās bankas kapitāla daļas. Aizdevumam tiks piemērota procentu likme, pamatojoties uz Valsts kases aizņemšanās procentu likmēm un pieskaitot 0,5% gadā.  Privāta kapitāla pārvaldīšanas direkcijas vadītājs Roberts Idelsons:
„Pensiju plānu ieguldījumi tiek veikti finanšu tirgos – vērtspapīros, noguldījumos komercbankās un citos finanšu instrumentos, un katra pensiju plāna sasniegtais rezultāts ir atkarīgs no tā pārvaldītāja profesionalitātes. Mūsu pensiju plānu rezultāti liecina, ka Parex Asset Management turpina būt vadošais ieguldījumu pārvaldītājs Baltijas valstīs. Par uzņēmuma profesionalitāti liecina arī vairākas tam piešķirtas starptautiskas balvas. Saskaņā ar valdības apstiprināto Parex bankas restrukturizācijas modeli, pēc bankas sadalīšanas abi bankas meitas uzņēmumi, kas atbildīgi par pensiju plānu pārvaldīšanu – Parex Asset Management un Parex atklātais pensiju fonds – kļūs par jaunās bankas meitas uzņēmumiem un turpinās pārvaldīt klientu investīciju portfeļus, tostarp arī pensiju plānu ieguldījumus.”
Saskaņā ar 9. jūnija datiem, Parex Aktīvais pensiju plāns kopš 2010. gada sākuma nopelnījis 4,98%, savukārt Parex Universālais pensiju plāns nodrošinājis 5,06% ienesīgumu. Parex pensiju plāni turpina būt ienesīgākie starp lielajiem pensiju plāniem – kopš darbības sākuma Parex Aktīvais pensiju plāns nodrošinājis 5,65% peļņu, savukārt Parex Universālais pensiju plāns – 4,68% gada ienesīgumu. Savukārt pensiju 3. līmenī Parex Atklātā pensiju fonda Sabalansētā pensiju plāna pēdējo 12 mēnešu ienesīgums ir 15,04%, bet Parex Aktīvā plāna ienesīgums ir 10,49%. Šā gada 1.jūnijā Ministru kabinets nolēma dibināt jaunu kredītiestādi, kurā sākotnēji 100% kapitāla piederēs valstij. Jaunās bankas pamatkapitāla apjoms vēl tiks precizēts pirms aktīvu nodošanas jaunajai bankai, saskaņojot bankas restrukturizācijas plānu ar Eiropas Komisiju. Līdzekļi jaunās bankas kapitāla finansēšanai tiks ņemti no Valsts kases jau iepriekš veiktajiem noguldījumiem Parex bankā.
Lēmums paredz, ka Parex bankai ir jāturpina atbilstošie bankas sadalīšanas sagatavošanās darbi, jo jau pirms restrukturizācijas plāna galīgās saskaņošanas Eiropas Komisijā nepieciešams dibināt jauno kredītiestādi.
Tāpat Ministru kabinets akceptēja Latvijas pozīciju sarunām ar Parex bankas otro lielāko akcionāru Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par tās iesaisti gan jaunajā bankā, gan risinājuma bankā. Turpmākās sarunas ar ERAB valdība uzdeva vest Privatizācijas aģentūrai. 31.05.2010.
Darbu bankā uzsācis Daniels Frumkins (Daniel Frumkin), kurš ir iecelts restrukturizācijas projekta vadītāja (Chief Restructuring Officer) amatā. D.Frumkins šim amatam nepieciešamo pieredzi ieguvis, strādājot pie Lielbritānijas bankas Northern Rock restrukturizācijas, kas notika 2009. gadā. D.Frumkina atbildībā ir bankas restrukturizācijas procesa vadība un tā norises koordinēšana ar citām iesaistītajām organizācijām – Privatizācijas aģentūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Finanšu ministriju, kā arī citiem partneriem. D.Frumkins bankā strādās līdz tās restrukturizācijas projekta pabeigšanai. 06.05.2010.
Parex banka noslēgusi līgumu ar Latvijas Banku, kas paredz pirms termiņa aizņemto līdzekļu 117,6 miljonu apmērā atmaksu. Lēmums pieņemts ņemot vērā pastāvīgi pieaugošo noguldījumu apjomu Parex bankā, stabilitāti latu naudas tirgū, kā arī to, ka bankas likviditātes rādītāji būtiski pārsniedz minimālo nepieciešamo robežu. Līdzekļi tika aizņemti no Latvijas Bankas 2008. gada nogalē un to atmaksa veikta trešdien, 5. maijā.
Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis: „Šogad pirmajā ceturksnī noguldījumu piesaistē rezultāti ir labāki, nekā bija plānots – no klientiem esam saņēmuši arī liela apjoma noguldījumus, tostarp no nerezidentiem, un noguldījumu apjoms šī gada pirmo trīs mēnešu laikā ir palielinājies visos biznesa segmentos. Līdzīgi ir vērojams arī klientu aktivitātes pieaugums – klienti veic aizvien vairāk pārskaitījumus, aktīvāk norēķinās ar maksājumu kartēm un veic citus darījumus, kas rada mums iespēju veikt savu saistību pret vienu no bankas lielākajiem kreditoriem – Latvijas Banku – pilnīgu atmaksu.”
Termiņnoguldījumu procentu maksājumos Parex banka atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ir Valsts kasei kopš 2008. gada decembra samaksājusi vairāk nekā 51 miljonus latu. Parex banka pieņemot, ka likviditātes rādītāji turpinās uzlaboties, izvērtēs iespējas drīzumā sākt arī Valsts kases noguldījumu atmaksu. 24.03.2010.
Saskaņā ar Ministru kabineta 23.martā pieņemto lēmumu no Parex bankas tiks izdalīta daļa aktīvu un veidota jauna banka, kur galvenie ieguvēji būs noguldītāji esošajā Parex bankā, kas tiks automātiski pārcelti uz jauno banku. Jaunizveidotajai bankai būs stabila finanšu bāze, kas ļaus sekmīgāk piesaistīt investorus un iespējami ātrāk atmaksāt valsts ieguldītos līdzekļus.
Jaunā banka turpinās apkalpot visus esošo klientu kontus, un noguldījumiem tiks saglabātas visas garantijas un līdz šim piešķirtās priekšrocības. Banka esošajiem un jaunajiem klientiem, īpaši Latvijas uzņēmumiem, varēs piedāvāt jaunus uzkrājumu produktus un kredītlīnijas.
Esošā Parex banka turpinās veikt daļu no biznesa aktivitātēm, galvenokārt koncentrējoties uz līdzekļu atgūšanu. Pēc aktīvu un pasīvu nodalīšanas esošajai Parex bankai paredzamā nākotnē nebūs nepieciešams papildu finansiālais atbalsts no valsts puses. Savukārt, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai pasaulē un Latvijā, pamazām tiks realizēti aktīvi un atgūti valsts ieguldītie līdzekļi.
Galvenie bankas restrukturizācijas mērķi ir stabilizēt uzņēmuma operacionālās aktivitātes, izveidot stabilu banku ar ilgtermiņa potenciālu, kā arī palielināt privāto investoru interesi.
Atbalstot Parex grupas pamatdarbību, tiks sniegts atbalsts arī Latvijas ekonomikas atveseļošanai. 23.03.2010.
2010.gada 23.martā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Parex bankas restrukturizācijas modeli, kas paredz perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošo aktīvu nodalīšanu jaunā uzņēmumā (jaunajā bankā). Šo modeli atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendē īstenot valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants Nomura International plc, jo tas tam ir būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm. Atbilstoši izvēlētajam modelim, apstiprināts arī bankas restrukturizācijas plāns, kuru Finanšu ministrijai uzdots iesniegt apstiprināšanai Eiropas Komisijai, tādējādi ievērojot noteikto kārtību attiecībā par valsts atbalsta sniegšanu finanšu institūcijām.
|
